Festivālā programma ir kombinēta trīs virzienos: 1) muzikālā programma, 2) aktivitātes Senajā ciemā ar apmeklētāju iesaisti, 3) stāstījumi (lekcijas) teltī.
Zemāk publicētas: 1) GRUPAS, 2) SENĀ CIEMA DALĪBNIEKI, 3) LEKCIJAS.
Koncerti piektdien, 7. jūnijā, un sestdien, 8. jūnijā.
Grupa dibināta 2009. gadā Reikjavikā un kļuvusi par vienu no Islandes vadošajām metāla grupām. Savu muzikālo virzienu mūziķi raksturo kā "battle metal" – episkā vikingmetāla, "old school death" un "thrash" metāla sajaukumu, ko papildina islandiešu kultūrvēsturiskā mantojuma ietekme. Dziesmu teksti ir rakstīti saskaņā ar stingriem senās islandiešu valodas dzejas noteikumiem. Grupas daiļradi ietekmējušas un caurstrāvo ziemeļvalstu tautas pagāniskās saknes.
Pagānmetāla cienītājiem var būt interesanta tikšanās ar žanra celmlaužiem no Zviedrijas
—
grupu "Thyrfing" (nosaukums sakņojas skandināvu mitoloģijā). Vikingmetāla grupa (1995) ir labi zināma skandināvu metālskatuves klausītājiem.
Īpašs un tumšs muzikāls priekšnesums blekmetāla cienītājiem – "Asagraum" no Nīderlandes! Sievietes un jaudīgs metāls ar izkoptu muzikālo rokrakstu — spēcīga kombinācija. Iepriekš grupa pārstāvēja arī Norvēģiju.
Igaunijas folkmetāla grandi "Metsatöll"! Simboliski nozīmīgs fakts — igauņu grupa šogad svin 25. Snieguši vairāk nekā 700 koncertus 24 valstīs. Nosaukums "Metsatöll" ir senigauņu eifēmisms vārdam "vilks".
Tumšs un hipnotisks blekmetāls — grupa (2016) no Kauņas. Nihilistiski melodisks skanējums. Skarbu tēmu loks — mizantropija, nihilisms, urbānā problemātika. Arī bezjēdzības motīvs un ielūkošanās citos dzīves tumšajos nostūros.
Lietuvas folkmetāla grupa "Ūkanose" (2012) tēmu fokusā ir folklora, dzīves rituma cikli, reibinoši dzērieni un karš. Grupas dalībniekiem ir padziļināta interese par Lietuvas kultūras saknēm un folkloru. Sniedz enerģiskus koncertus. Prezentē arī senākās lietuviešu dziesmas, piedāvājot tās savā - smagajā - aranžējumā.
Blekmetāla grupa (1999) no Turcijas Latvijā uzstāsies pirmo reizi. Turcijas vecākā ārzemēs pazīstamā blekmetāla grupa "Moribund Oblivion" ir uzstājusies kopā ar daudzām plaši pazīstamām grupām nozīmīgos festivālos Eiropā. Dzied arī turku valodā. Grupu dibinājis Bahadır Uludağlar, vokālists.
Atkalredzēšanās ar "Zobens un Lemess" publiku būs drūmmetālu klasiķiem "Catalepsia" no Latvijas. Grupa tikko kā publiskojusi savu trešo albumu. Jauna skanējuma un ideju eksperimentālā laboratorija. Noskaņas un robežu izzināšana.
Uzsvars uz sajūtām un atmosfēru. Noskaņa kā aicinājums iegrimt dziļajā nezināmajā, izsoļot cauri aizkurienei un mūžīgajai cīņai starp cerību un nolemtību. Skanējumā apvieno "doom" un "stoner" metāla elemetus, savdabīgu dabas tuvumu un maģiju. 2021. gadā “Zintnieks” izdeva albumu “No aizkurienes”. Spēkus apvienojuši mūziķi no "Purple Negative", "Sv.Bērtuļa Nakts", "Darrva" un "Oghre".
Grupa no Liepājas / Kalvenes, saukti arī par "Blackened Death Metal" tīrradņiem Latvijā. Enerģiski un eksplozīvi.
Tautas mūzikas kopa "Trejasmens" dibināta 2000. gadā. Repertuārā ir senās latviešu tautasdziesmas, kas tiek izpildītas gan daudzbalsīgi, gan vienbalsīgi un burdona daudzbalsībā.
Kopā muzicē pieci vīri, dziesmu apdarēs tiek izmantotas bungas, kokle, dūkas, stabules, vargāns un taures, kā arī 20.gs. instruments mandolīna.
Igaunijas pārstāvniecību festivālā stiprinās "Hasswald" — blekmetāls ar pagānisku motīvu un nepieradinātu skanējumu. Interesentiem iesakām paklausīties jauno demo: https://warhorn.bandcamp.com/album/und-so-begann
Ar etniskiem instrumentiem rada skaņu cilpas, kas kārtojas kompozīcijās un ritma zīmējumos. Mūzika, kas aizved atmosfēriskā ceļojumā, tajā var saklausīt gan pirmatnējo garu, gan laikmetīgās mūzikas ritmus. Kokle kā pamata instruments ieskanās oriģinālos un nedzirdētos veidos. Flautas, vargans u.c. caur skaņu un tembru atnes savu seno vēstījumu. Kārlis uzstāsies sestdien Senajā ciemā.
Piektdienas vakarā rituāls Senajā ciemā. Devītā festivāla atvēršana: deviņas ugunis, deviņi zobeni.
Sestdien darbnīcas, viduslaiku spēles, zobencīņu turnīrs, lekciju telts (četras tematiskās lekcijas būs veltītas Zemgales vēsturei un kultūras mantojumam), arī dūdu pūšanas konkurss. Visi laipni gaidīti: apskatīt, aptaustīt, iztaujāt, pielaikot, izmēģināt! Arī pacilāt ieročus, piemērīt bruņas, apģērbu un rotas. Darbosies dzīvās vēstures rekonstruktori un amatnieki.
Notiks ikkadējās Spēku spēles apmeklētājiem (cirvja un baļķa mešana, lokšaušana u.c.) Šogad vairāk aktivitāšu tieši bērniem.
Noslēgumā ugunsskulptūra.
Ar vēstures rekostrukciju nodarbojas vairāk nekā 17 gadus. Fokusējas gan uz bruņojuma un karavīru dzīves izpēti, gan amatniecības prasmju izzināšanu, apguvi un saglabāšanu. Piedalās turnīros, tajā skaitā startējuši arī starptautiskajā seno cīņu turnīrā “Battle of the Nations”, kurā pulcējas cīnītāju komandas no vairāk nekā 40 valstīm. Paši rīkojuši dažādus tematiskus un izglītojošus pasākumus, piemēram, “Uz savas ādas” vai “Seno baltu karavīru turnīrs”. Kopš 2015. gada sadarbojas ar #zobensunlemess Senā ciema rīkošanā.
Seno zemgaļu vēstures un kultūras pētnieku asociācija "Simkala" ir no Lietuvas, Jonišķiem, kas atrodas netālu no robežas ar Latviju un kas ir piederīgi senās Zemgales (lietuviski – Žiemgala) teritorijai. Ilggadēja pētniecība un nozīmīgs ieguldījums zemgaļu kultūras izzināšanā un arī popularizēšanā, lai Lietuvā attīstītu amatieru interešu kustību, kuras fokusā ir senie zemgaļi. Izveidotas arī piemiņas zīmes — Sidabres pilskalna un Garozas kaujas atceres zīme. Plašāk — ieskaties mājaslapā simkala.lt, kurā ir informācija arī latviešu valodā.
Kluba izpētes fokusā ir 12.-13. gs., kad Lietuva sāka nostiprināties kā valsts. Galvenie trīs virzieni: kara pētniecība, amatniecība un izglītība. Dalībnieki rekonstruē dažādu baltu cilšu karavīrus arī plašākā laika periodā: 9.-13.gs. Klubs sevi pozicionē šādi: “Mūsu galvenais mērķis ir atjaunot seni karotāju veidolu, karadarbības kultūru, paražas un, protams, kaujas prasmes. Izmantojam lietuviešu, jotvingu, kuršu, augstienes, žemaišu, skalvu, sēļu un citu baltu cilšu ieroču un bruņu kopijas.” Fokusējas arī uz amatniecību, kas tā laika cilvēkiem bija ikdienas nozīmīga daļa. Lielu daļu no savām aktivitātēm velta militārām spēlēm un izglītojošām programmām. Plašāk – https://www.leitgiris.lt
“Pilsots” ir no Lietuvas un kluba centrālā mājvieta atrodas Mosēdē. Specializējās un ļoti aktīvi darbojas ar 10.-11. gadsimta kuršu cilts vēstures izpētē un rekonstrukcijā. Kluba paspārnē dibināts arī Kuršu cilts vēstures muzejs Mosēdē.
Liels ieguldījums izglītības laukā — aktīvi līdzdarbojas pasākumos, lekcijās, vasarās rīko tematiskās nometnes bērniem, sniedzot iespēju piedzīvot senatni un izmēģināt dažādas prasmes.
Plašāk – https://www.facebook.com/baltu.vikingai
“Bandava” ir cieši saistīta ar topošās kuršu sētas “Bandava” ideju un virzību. Jaunajā klubā apvienojušies dalībiekim, kuru pētnieciskā interese saistīta ar kuršu dzīvesveida, amatniecības, kara mākslas izzināšanu un kuršu sētas “Bandavas” veidošanu. Ieskatam — bandava.lv
“Mõõgavõitlusselts” ir no Igaunijas un specializējas zobencīņā, pozicionējot sevi kā vikingu laikmeta izpētes biedrību.
Plašāk — https://xn--mgavitlusselts-gpbad.ee/
“Senzemē” ir apvienojušies visdažādāko profesiju cilvēki ar kopīgu vaļasprieku – vēstures izpēti un rekontrukciju. Ilggadēja biedrība ar fokusu uz amatniecības prasmēm. Primārais intereses periods ir vidējais un vēlais dzelzs laikments un krusta karu periods (7. – 13. gs.) Austrumbaltijā un Ziemeļeiropā. Viens no padziļinātās specializācijas virzieniem ir apģērba pētniecība un darināšanas prasmes. Droši ej pie “Senzemes” telts — lieliska iespēja izzināt daudz interesanta par apģērbu un rotām! Arī pielaikot.
“Upmale” ir zemgaļu kultūras biedrība no Bauskas novada. Tā kā festivāls notiek senās zemgaļu zemes Upmlaes teritorijā, šīs biedrības veikums ir jo īpaši interesants tiem, kas interesējas par zemgaļiem. “Upmales” mērķis ir dokumentēt, saglabāt un popularizēt Zemgales kultūrvēsturisko mantojumu. Regulārie festivāla apmeklētāji “Upmali” iepazinuši kā lietpratējus — piemēram, rotu liešanā un celošanā. Šogad festivālā “Upmales” pārstāve Elīna Kūla-Braže piedalīsies lekciju teltī ar priekšlasījumu par amatniecību Upmlaes zemgaļu zemēs 5.-12.gs.
Ar šādu laikmeta tvērumu un tam piederīgām prasmēm sestdien, 2024.gada 8. jūnijā, festivāla “Zobens un Lemess” Senajā ciemā varēs sastapt ALEKSANDRU REDJKO, rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas grupas SENZEME dalībnieku.
Tā ir iespēja ikvienam interesantam izzināt stāstu par dzintara apstrādi un pielietojumu pirms simtiem gadu.
Vēsturisku rotu replikas. Fokusā ir arheoloģiskie atradumi gan no Latvijas teritorijas, gan no citām zemēm, kurās dzintaru tradicionāli izmantoja kā materiālu rotu izgatavošanai, galvenokārt reģionā ap Baltijas jūru.
Plašāk: intervijā (atvērt)
Sestdien, 8. jūnijā, notiks četras tematiskās lekcijas, kas veltītas Zemgalei. Sākums pulksten 10.30.
Zemgaļi Livonijas krusta karu laikā izrādīja vissīvāko pretestību vācu krustnešiem. Cīņas ar mainīgām sekmēm turpinājās visu 13.gadsimtu, bet vācu nostiprināšanās Zemgalē notika tikai 14. gadsimtā pēc piļu uzcelšanas. Priekšlasījumā izsekosim zemgaļu cīņām ar krustnešiem sākot ar pirmajām sadursmēm pie Ikšķiles 1185. gadā līdz zemgaļu pēdējo piļu nodedzināšanai 13. gadsimta beigās.
Stāstīs:
Stāstīs:
Pēc lasījuma sestdien interesenti Guntu varēs satikt Senajā ciemā un pielaikot dažādus tērpus un rotas.
Savā priekšlasījumā arheologs Dr. hist. Artūrs Tomsons apskatīs galvenās šobrīd zināmās liecības par akmens un bronzas laikmeta dzīvesvietām Zemgalē un šī reģiona iedzīvotāju materiālo kultūru aizvēstures senākajos periodos, tajā skaitā izmantojot atziņas, kas iegūtas testējot un veicot eksperimentus ar aizvēsturisko rīku atdarinājumiem.
___
Pēc lekcijas: bronzas liešanas demonstrējums Senajā ciemā. Par paraugu būs izmantoti bronzas laikmeta priekšmetu atradumi no Bauskas apkārtnes.
Dr. hist. Artūrs Tomsons, arheologs, pārstāv arī dzīvās arheoloģijas biedrību "Latvijas arhoklubs". Galvenās profesionālās intereses – bruņojuma un tehnoloģiju attīstība no bronzas laikmeta līdz mūsdienām. Īpašu uzmanību velta eksperimentālās arheoloģijas metožu pielietošanai un popularizēšanai.
Stāstīs:
Mg.hist. Elīna Kūla-Braže. Ilggadēja biedrības “Zemgaļu kultūras biedrība “Upmale”” projektu vadītāja. Folkloras kopas “Laukam Pāri” vadītāja. Pētnieciskā interese – senie zemgaļi.
Festivālu atbalsta Bauskas novada pašvaldība. Senā ciema darbību atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda "Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programma 2024".